|
Pilsēta naktī ir dzīva, tās āda elpo, neskaitāmi tumsas tuneļi izritina savus taustekļus. Ik pa laikam pazib kāda gaismas saliņa vai pēkšņi iznirusi, svešāda seja. Skaņas ir pašas par sevi, tās ir ieguvušas ķermeņus, berzējas un apsitas gar ēku sienām. Laiks pats kropļojas, stiepjas un savelkas. Nakts cilvēki ir skaisti, jo viņi svin savu nakti, izbauda, ir krāšņi un atsvešināti. Neviens nekad tā neizbauda dienu, jo dienai trūkst tumšuma, tā pati par sevi nav labs fons krāsām (Tās ir, taču ar tumsu tās iegūst individualitāti, noslēpumainību).
|