Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Atkal sapnī bija plīstoši logi. Laikam kaut kāda iekšējā trauksme vai kaut kas tāds. Pirmo reizi pamostoties neapjēdzu, ka vispār esmu pamodusies, sapnis saplūda ar realitāti un, ieraugot dažu labu radinieku manā istabā, no pārbīļa gandrīz izlēcu no gultas. Tas laikam izskatījās "ļoti normāli".