Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Ceru, ka pēc šī visa (lasi- kaudzēm obligātās literatūras un n- to gadskaitļu un personu ieborēšanas) mani apciemos kāda neredzēta gudrība, kā dēļ tas ir bijis tā vērts (Kā Delfu priesterieni zemes izgarojumu murgi).
Mirkļa lamatas manās miesās: nogurums jau no paša rīta