Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Forši pasēdēt zem sešām acīm velvjainā, pūļa neatklātā pagrabiņā ar šizīgu noskaņu, dzert kafiju un ilgi, ilgi pļāpāt, nepamanīt, ka ārā jau satumsis.
Šodien nākt cauri tumsai pat bija jauki, jo ielas pārmaiņas pēc bija apgaismotas, vakar gan bija viens šausmu gabals, varētu uzņemt šausmeni "Traksaules ceļš pa neapgaismotām un izlaustām ielām mājup". ;)