Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Atkal jau antīkās kultūras vēstures pasniedzēja ziediņi:
* dzīve ir kā zebra- balta svītra, melna svītra, bet pēc tam vispār pakaļa; * uz jautājumu "kāpēc" vienmēr ir viena precīza atbilde- mārrutki viņu zina, kāpēc; * pesimists bļauj, ka nestāv, bet optimists priecājas: "Re, cik skaisti karājas!"
:)
Mjā, jautras tās antīkās kultūras vēstures lekcijas :)
Mirkļa lamatas manās miesās: jautra
Balsis galvā un aiz tās: Cardle of filth- dirge inferno