Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Kurā mirklī īsti ir postmodernisms? Un kurā ir bijis modernisms? Pēc definīcijas moderns ir tas, kuram novecojot, tiks teikts, ka tas ir klasisks, nevis vecmodīgs, tātad sanāk, ka modernisms ir ik pa laikam, nevis konstanti no kāda viena laika posma, līdz otram. Vai tādā gadījumā kādu laikmetu vispār var tīri saukt par postmodernismu (pēcmodernismu) vai modernismu?