|
Kūpinu vīraku (Zinu, jau zinu, ka atkal jau), dūmu stiegriņi vijas gar mēbelēm. Patīk ar tiem spēlēties, veidot izgaistošus un trauslus gredzenus, kas palēnām aprij viens otru. Kaklā plūst ķiršu balzams, lai aizskalotu pretīgo lētuma garšu.
Vietas pēc pasākumiem izskatās saburzītas. Tieši tas man patīk. Pēc kņadas un klātbūtnes nāk klusums, tas pārvērš apkārtnes vaibstus, parāda visas rētas. Un zeme ir kā no jauna piedzimusi caur visiem saviem esības mēsliem un grabāžām.
Sēdēju Andrejsalā un ēdu banānus.
Un vakar tik sasodīti skaisti lija. Stāvēju starp diviem krastiem un ļāvu, lai nakts valgme kūst man sejā.Mirkļa lamatas manās miesās: Sapņaini sagumzīta |