|
Nelaimīgā kāja visu laiku par sevi neatlaidīgi atgādina, kā arī nejaukais laiks, kas visu laiku skrien. Ir tāda dīvaina, kņudīgi nepatīkama sajūta un neziņa. Diena, kad gribas trīties. It kā manī dzīvotu mūžīga elektrības strāva, nemiers, kas rausta uz visām pusēm.
Laiks.
Individuālais, kas virzās no pagātnes uz nākotni.
Un universālais, kas virzās no nākotnes uz pagātni (pagātne sanāk kā izgāstuve, kur viss krājas un krājas, pretī nāk pliķējošas straumes). |