Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Tik ļoti uzzīmēts visums, izgriezts no papīra sniegpārsliņām un pakārts ar smaidu uz leju, lai mēnesim asinis satecētu galvā, lai varētu ēst vadiņu salātus un izspļaut komētas mikroskopiskās pļaukās.
