Dance me to the end of love - Post a comment

Tik daudz filmu ar vienu piegājienu sen nebija skatīts. Vienā vakarā:
The Bathory;
The Countess;
Mamma Mia;
The Corpse Bride.

Aiz tā, ka bija sajūta, ka nīkstu aiz garlaicības un nav nekā, ko darīt, bez tam visi koju biedri un ciemos nācēji kaut kur nolīduši. Un tad vēl es brīnījos, kāpēc liela daļa manu draugu, kas dzīvo vieni paši, ir redzējuši ik daudz filmu. Ceru, ka pārāk bieži tā nebūs. Ir labi mirkļi priekš sevis, taču garlaicība ir visšausmīgākais. Man te pat grāmatu gandrīz nav, jo jāgaida, kad izgatavos manu ID karti, tikai ar kuru var iet uz bibliotēku.

Un vēl man liekas interesanti,ka vadība domā, ka pa piecām minūtēm var aizskriet uz fakultāti, kas atrodas otrā pilsētas galā. Tad sanāk, ka es pilnīgi vienmēr saraksta dēļ kavēšu mēdiju kritiku un modernās studijas (Abas pie viena pasniedzēja, kurš, starp citu, ir pasniedzis LKA un perfekti pārzina latviešu valodu), jo nav reāli paspēt laikā, ja minētās lekcijas sākas 12.35, bet man iepriekšējās, kas ir citā ēkā, beidzas 12.30.

20.gadsimta dekonstrukciju pasniedz vienkārši krāšņš pasniedzējs- ar Tumana jociņiem (Tikai vēl sālītākiem), "Colgate" smaidu, spēju nepārtraukti pārvietoties pa telpu (Un dažādi to izmantot)un solīdi tērpies.

Rīt ir tikai divas islandiešu valodas, taču gaidu, kad būs ievads polārā loka pasaulē, jo interesē, kas tur būs.

Un nesanāks nekāda čillošana, kā sākumā likās, redzēju savu individuālo sarakstu- gandrīz viss pilns, bez brīvdienām (izņemot, protams, sestdienu, svētdienu), turklāt klīst nostāsti, ka kaut vai tajā pašā 20.gasdimta dekonstrukcijā ir ļoti grūti dabūt kaut vai 8, jo esot pat grūti nolikt, bet to, kā būs, redzēs.