Dance me to the end of love - Post a comment

Kādu laiciņu ielīdīšu alā, uzlikšu visiem "mute" režīmu un nodošos Nīčem, Strindbergam un tamlīdzīgiem brīnumiem. Kādreiz taču cilvēkam ir jākļūst arī apzinīgam. Un kādu laiku nekādu tusiņu (Bla, bla, blā, pilnīgi redzu fonā mēdīgo rociņu), lai gan jau vakar atskanēja zvans no sērijas "Ilgi neesi redzēta, ko dari sestdien?"
Darbi gaida, lai gan gribētos paspēt visu (Žēl, ka diennaktī ir tik maz stundu). Savā ziņā priecājos, ka sesija man būs jāliek pusgadu vēlāk, nekā citiem (Toties tad- kāda!!!- 2 sesijas pēc kārtas), taču uztrauc franču valodas ieskaite, kas būs ātrāk,jo vēlarvien mana cēlā būtne spēj izmocīt tikai "Je m`appelle Elīna" un "suis vingt et un" (Un to pašu laikam ne īpaši pareizi).

Ai, tā sacīt jāsaka - nāks laiks, nāks padoms (Cerams).

Tikām šovakar- prieks un laime!- jācepj augšā darbs par Klodu Debisī, kā arī vēl viens brīnums par rokenrolla aizsākumiem (Jo noslimoju).

Priekā!