Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
"Demianu" pavisam noteikti grasos izlasīt, nezin kas, bet piesaista pie šī darba. Paturēju jau roķelēs, pašķirstīju. Tomēr šobrīd, ek, esejas ētikā...dzīves jēga, reliģija un tādā garā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}