Dance me to the end of love - Post a comment

Sapņoju, ka atkal jau ir kaut kāda bezjēdzīga parakstu vākšana, kur visiem tā kā ir obligāti jāpiedalās, lai kaut ko tur atbalstītu, balsot obligāti bija jāiet krastmalā, vai arī savu atbalstu varēja izteikt dezinot ugunskurus uz ielām. Tā nu es braucu pārpildītā autobusā pāri Vanšu tiltam, vienā no pieturām iekāpa bijušais klasesbiedrs J ar baru sīko pokemonu, kas tā kā bija viņa draugi, pat mani nepasveicināja, vai arī pasveicināja ļoti neuzkrītoši. Nepievērsu tam uzmanību.Izkāpu Basteja bulvārī un caur Vecrīgu mēģināju nokļūt līdz krastmalai, Vecrīgā bija maz cilvēku, uz ielām dega ugunskuri, kas kaut kā atsauca atmiņās barikāžu laiku (Kaut gan tajā laikā biju maziņa, ugunskurus uz ielām atceros, jo man tie likās interesanti, bet mamma mani rāva no tiem nost, toreiz nesapratu, kāpēc), tad arī laikam pamodos...