Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Atceros kaut kur lasītu, ka nav jāsaka cilvēkam, kurš, nu piemēram, baidās no augstuma, lai tas vienkārši pārstāj baidīties. Jo tā nenotiek. Varbūt ir jāiet cauri šim periodam, kas Tev šobrīd, lai pēc tam pavirzītos uz kādu citu pusi vai tiktu tālāk? Jo izklausās ļoti emocionāli. Un emocijas...nu, tā ir dzīve...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}