Šodiena, savā ziņā, ir jauka. Par spīti tam, ka nosutu līdz pusvieniem un sapņoju kaut ko pilnīgi bezsakarīgu par to, ka T projektē kaut kādu māju, kur man ir jāiestudē priekšnesums saistībā ar "Black Masquerade", bet tas ir jādara kamēr tā ēka tiek celta. Tā nu es tur kaut ko cenšos iestudēt, kamēr apkārt rosās celtnieki, pēc tam man ir jāiet pie kaut kāda ārsta. Izeju no būvlaukuma. Ir tumšs, mazliet līst, šķērsoju pāreju, tad ieraugu, ka man pa pēdām nāk bijusī klasesbiedrene D un saka, ka poliklīnka ir uz pavisam citu pusi un, ka lai es ejot atpakaļ, jo esmu jaunceltnē aizmirsusi visas savas mantas. Dodos atpakaļ. Kad atgriežos, ieraugu, ka pa to laka sprīdi viss ir izklāts ar melnu, slīdīgu granītu. Brīnos, pa kuru laiku tas ir paspēts izdarīt. Ieeju kaut kādā telpā, kur ir arī 
Scharlet un, kur man tiek izsneigti mantu kalni. Atjēdzos, ka visu laiku esmu staigājusi zeķēs- vienā kājā sarkana, otrā- balta, bet bez kurpēm. Pēkšņi sapņa darbība transformējas uz banku, kur es beidzot saņemu jaunu bankas karti, bet ierēdnis man cenšas iegalvot, ka tā, kā es esmu ieradusies dienu pa vēlu, tad karti jau nu gan es varēšot dabūt, taču pin kodu gan viņi man nedošot, uz to man esot jāgaida vēl viena nedēļa, jo viņi visus dokumentus esot nosūtījuši atpakaļ. Pēkšņi sāku justies aizdomīgi, jo, par spīti nummuriņu sistēmai, cieši aiz manis ir piestājies kaut kāds blonds džekiņš. Man sāk likties, ka viņš mani grib apzagt, kā arī notiek- tiklīdz es saņemu karti, tā šis man to izsit no rokām. Es viņu notriecu gar zemi (Nu gan man bija spēks!), nobloķēju viņa rokas un centos sameklēt savu karti, taču no viņa kabatām bira ārā kartona trijstūrīši. Tikmēr ierēdnis, kurš bija liels, resns un īgns, tikai stāvēja un iespaidoja džekiņu ar savu klātbūtni, džekiņš liedzās, ka neko neesot zadzis. Tad arī pamodos un kārtējo reizi atklāju, ka esmu gulējusi uz pīrsingainās auss.
Visu dienu ir dzejisks noskaņojums. Nāk prātā visādi vārsmojumi un citāti. Piemēram, šīsdienas noskaņojumam tik piemērotais V.Ernštreita:
"20 l dīzeļa un 1 burka ar eļļu-
dzīve ir tramvaja līnija
no pilsētas centra uz elli."
Šīsdienas recepte:
Konjaks+Prusts+ rudens+ lietus+vējš+ deva pašironijas+ nepiepildīta vēlme pēc tējas+ vilnas zeķītes
Un smaids par to, ko Misis Dadžena B.Šova lugā "Velna māceklis" teica Esijai:
"Tavs dzīvesstāsts nav visai piemērots tavas pašas ausīm." :D
Varbūt, manējais manējām ar` nav piemērots. :)
