Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Nu, jā, bet man jau to (Tu nojaut, par ko ir runa), tiešām nevajag vairāk, kā tikai draugu, jo man nevajag vīrieti, kas man būtu jāuztur, kaut gan es zinu, ka viņam tas ir kaut kas vairāk un viņš arī grib kaut ko vairāk un daža laba par to cepjas, jo zina. Un tas ļoti sāk atgādināt mums abām ļoti labi zināmo situāciju... :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}