Sapņoju, ka pastaigājos pa AB dambi, kas izskatās savādāks, nekā patiesībā, tur bija kaut kādas tramvaju pieturas, man vajadzēja nokļūt uz centru, jo vajadzēja tur satikties ar L, bet neviens tramvajs tālāk par to dambi negāja, ceļu turpināt varēja tikai ar kaut kādiem vilcieniem, kuriem bija visai mistiskas kustības shēmas, daži vispār pat neapstājās. Es neko nesapratu, centos atrast kādu sakarīgu maršrutu.Turpat klīda arī kaut kādi cilvēki. Pēkšņi es atjēdzos virs kaut kādas ierīces, kas mani un vēl kaut kādu džekiņu bija uzpūtusi gaisā. Nejauks pārsteigums.Tas it kā bija kaut kāds kosmonautu treniņrīks. Tā mēs tur pilvinājāmies. Tad pēkšņi atradāmies somai līdzīgā fuikulierī, kura rāvējslēdzis bija apakšā, bija jāturās pie kaut kādiem rokturiem, lai neizkristu, tam džekiņam kļuva slikti, es sāku kaut ko muldē, lai tikai šis tādā augstumā nenoģībtu, sāku domāt, ka sen jau kavēju, bet mobilais bija kaut kur pazudis. Nokļuvām lejā uz tā paša AB dambja.Tur bija kaut kādas koka instalācijas, ap kurām stāvēja cilvēki un sazinājās ar vibrācijām.;)
Sapņa darbība pārslēdzās uz kaut kādu māju, ap kuru staigāja krišnas. Tajā mājā it kā dzīvoju es un mana ģimene. Nodomāju, lai jau šie sludina, kas ta man, bet pēkšņi šie bariem vien sāka lauzties mājā iekšā, nevarējām noturēt ciet, tad arī pamodos.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
