Dance me to the end of love - Post a comment

Sapņoju, ka braucu autobusā (Kas man ir ar tiem satiksmes līdzekļiem!?!), neesmu paspējusi iegādāties biļeti, kad iekāpj kontrole, nodomāju, ka ne jau vienmēr šie visu tik skurpolozi pārbauda, parādīšu savu nederīgo e-talonu un miers. Pēkšņi izrādās, ka man somā ir bezmazvai tonnām visādu karšu un bukletiņu. Rakājos, rakājos pa to, nevaru atrast, aizkavēju visu "pagastu". Šoferis uz mani sāk kļūt nikns, iekāpj vēl viena kontrole, taču es vēlarvien neko nevaru atrast. Tuvojas mana pietura, taču ārā tiek izlaisti tie cilvēki, ar kuriem es it kā kopā braucu, bet es netieku izlaista par sodu. Gaidu nākamo pieturu, man uzmanību sāk pievērst kaut kāds tīri smuks mūziķis, sāku viņam runāt, ka man tādas salkanības riebjas. Pēkšņi kājās pieceļas T2, kas arī, kā izrādās, tajā autobusā ir braucis, sāk ar to mūziķi runāties, kad mani atpazīst, sāk brīnīties, kas man vispār būtu ar to mūziķi runājams, mēs taču esam tik dažādi cilvēki, kā es vispār ar tādu idiotu varu komunicēt. Bija klāt nākamā pietura.