Šodienas mazohisma deva ir izsmelta un ceru, ka tā nekļūs lielāka- speciāli skatīties uz to, uz ko skatīties, kā izrādas, ir sāpīgi (Un es pat nebiju nojautusi, ka tas vēlarvien sāp).Piespiest sevi uz to skatīties un dedzināt no iekšpuses (Kā Nīče bija teicis, ka, lai kaut kas paliktu atmiņā, to ir jādedzina, jo atmiņā paliek tikai tas, kas sāp).
Sapņoju, ka man ir putna spārni un, ka es lidinos tāpat, kā Džonatans Livingstons, cenšoties uzlidot uz visaugstākajām debesīm.
Pēdējās dienas vadu starp mākslas vēsturi, Džeka Londona biogrāfiju (Aizraujoša), tusiņiem un mēģinājumiem.Balsis galvā un aiz tās: Deathstars- Play God
|