Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Man ir pienācis laiks, kad kādu brīdi nekur negribas iet, tikai būt kopā ar tiem, kas patiesi ir svarīgi. Pirms kāda laika pat iedomāties nevarēju, ka varētu negribēt iet uz kādu no draugu tusiņiem.
Un, vispār, ir sajūta, ka viss iet galīgi šķērsām. Ja tikai varētu saprast, kas īsti.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}