Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Runājot par šodienu, gribas pilnīgi piekrist (Laikam šīs spārnotās frāzes autors bija Vonnegūts), ka reizēm pilnīgi apbrīnojami šķiet cilvēki, kuriem Dievs nav devis ne mazāko saprašanu, bet, kuri spriež par lietām, kuras nepārzina. (Nu, tā apmēram)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}