es šobrīd jau kādu otro nedēļu kavēju termiņu dziesmas iesūtīšanai Lauskas izlasei "Sviests". vakar ar viņiem bija tāda nedaudz nepatīkama saruna par to, ka čammājos un ka viņi jau netā palaiduši pirmo singlu. es pateicu, kā ir, ka esmu diezgan noslogots, gribu to gabalu uztaisīt normāli, jo, ja nodotu kaut ko nodošanas pēc, ne es, ne viņi nebūtu apmierināti. visiem mūziķiem, kuriem piedāvā piedalīties izlasē, nosedz ieraksta izdevumus - viņi piedāvā ierakstīties pie sevis. tā kā es ierakstos savā studijā, man vakar, stimulam, piedāvāja samaksāt par to studijas laiku, kuru neesmu izmantojis, kā honorāru. līdz šai sarunai, kura bija pirmā par tēmu "atlīdzība", es būtībā kādas 2 nedēļas diezgan normāli sēdēju un strādāju pie tā gabala par brīvu.
šodien man piezvanīja čoms, ar kuru mums bija saruna, ka šajā nedēļas nogalē es varētu atbraukt palīdzēt Baltu Cilšu filmēšanā. viņi man mēdz arī maksāt, turklāt labi, visu cieņu, bet šoreiz tāpat, pro bono. ņemot vērā augstākminēto situāciju, man viņam bija jāatsaka, jo ķipa dabūju pa kaklu, ka velku pagastu, rājienu reģistrēju. pēc mana atteikuma, viņš teica, ka nupat tieši esot organizējuši, kur, kā visus rīt savāks, un ka baigi stulbi, ka es tagad pēdējā brīdī atsaku. es teicu, ka man pašam situācija zajibal, bet noklusēju to, ka, džeki, būtu laiks, būtu nauda, atbrauktu, bet par brīvu.. tāda situācija, bet, ok, viņi rēķinājās ar manu klātbūtni, es saprotu.
šovakar, savukārt man jāspēlē LMA karnevālā. un atkal par brīvu.
kad aptuveni pirms gada atgriezos no Portugāles, kur biju notinies atpūsties pēc pusgada darba pie Montserrat un Prophets albumiem, kas abi kopā, lai arī sanāca diezgan critically acclaimed, finansiāli nekādā ziņā man nav atmaksājušies, es domāju, ka mani Latvijā sagaida visgrūtākais gads manā dzīvē, jo es pats sort of apzinājos, ka tie albumi, kurus publicēju, bija samērā labi, nemaz nerunājot par savām spējām vispār un turpmākajām iecerēm, tādēļ man uz tiem abiem albumiem, atgriežoties, būs kaut kā jāatbild ar koncertēšanu, kkādu popularitātes kačāšanu utml. un lai arī šajā laikā ir jau bijis arī fun koncertēt, piedalīties Zāles jaunajā albumā, būšu sarakstījis divus gabalus divām dažādām izlasēm, man ir, manuprāt, samērā labas iestrādnes vēl diviem albumiem, divos dažādos žanros, tomēr, jesus christ, man nebija ne jausmas, cik grūts tas gads būs. finansiālā puse dzen izmisumā, pašdisciplīna, lai žonglētu ar tiem radošo projektu humble beginnings un pārējo dzīvi nekad nav bijusi tik grūta. utopijā, kur minimālos dzīvošanai nepieciešamos līdzekļus cilvēkiem nodrošinātu roboti, es droši vien, protams, ķertu kaifu un tas lauziens motivēt sevi darboties būtu diezgan easy, bet šajā situācijā, un es negribu ņemties te kritizēt valsti/finansējumu - situācija ir, kāda ir, vatever -, kur kādas 3 dzīves jāiebāž vienā, man šķiet, būtu jāpaņem liels solis atpakaļ un jāapskatās uz šito visu no malas. no otras puses, I'm not getting any younger, un man arī neticās, ka es kko baigi krutu izdomātu, iespējams, ka tā sāls ir vnk močīt tālāk, that's life, bet es reāli nezinu. es jūtos tik ļoti iekšā tajā sadursmē ar to situāciju, visā, as it appears to me, tās sarežģītajā dažādībā, ka man nav impulsa to censties kaut kā saprast, raksturot vai mēģināt izdomāt "labākos gājienus", bet gan vienkārši rīkoties un darboties. galvenais, ka man šķiet, ka, salīdzinoši, man visu šo laiku pat sanāk - izdodas gan nopelnīt, turklāt tā, ka var dzīvot, gan nodarboties ar jaunradi, un tomēr, man ir sajūta, ka es vnk pilnībā feiloju un kļūs tikai grūtāk asdweifji3r293rj298jf23jf293fj t.i. līdz šim sanāk. šķiet, ka vairs nesanāk.
|