|
atcerējos reizi, kad agri no rīta neizgulējies stāvēju Copy General garā, garā rindā, kuru bremzēja kkāds liels ārzemju vīrietis un latviešu sieviete. viņi laikam bija pāris. viņi tur kko baigi čaloja savā starpā, un latviete skaidrojās ar kasieri. vecis izskatījās baigi apmulsis un krāmēja no maka ārā naudu uz letes, manuprāt, tur bija kaut kādas 30 sidraba monētas, for sure. tad tā latviete pārprasīja kko vēlreiz kasierei un viņa izsaucās: "3 santīmi par lapu! Ne tak lati!", un tā latviešu dāma sāka baigi smaidīt un pārtulkoja vīrietim, kurš paskatījās uz visu naudas čupu, kuru bija izgāzis uz letes un sāka smieties. bija noticis baigais pārpratums - viņi domāja, ka nāksies maksāt kkādus 30ls par tām izprintētajām lapām. tad visi sāka smieties kaut kādas desmit sekundes, nopietni. gribējās izlīst tam lielajam vīrietim caur padusi, nostāties viņiem trim pa vidu, apkampt visus un smieties līdzi. tad mēs varētu apgriezt zīmi uz durvīm no open uz closed, ar skeneriem printēt savas pēcpuses, lapu pēc lapas, smiedamies, neticēdami, cik lēti tas ir.
|