Galma āksts

Galdniekam Ābramam
krēsla kāja notrūkusi
Nebūtu kāja notrūkusi
Pats viņš būtu apdirsies

Domāju es krietnu laiku,
Kā pār kājām uzvilkt maiku.
Beigās, ja jau nē, tad nē -
Šņauks degunu cepurē!

Visu gadu kreņķi krāju
Jāņu dienu gaidīdams
Eh, ka tagad izbesīšos
Sētā vistas baidīdams

Es izlecu no tramvaja
Un pret stabu atsitos
Man izbira visi zobi
Laikam strauji novecoju...

Čibuliņu, čabuliņu
Sastādi man tabuliņu:
Parādi man mēness fāzi,
Kad bez skaņas laist var gāzi!

Šņore beidzās kurpi sienot,
Dārgā slieka, lūdzu, piedod!