![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Atlidoju veiksmīgi, kā jau pieņemts, lidmašīnā bija jautra deva maniem kolēģiem no manas puses. Kas ir ar mani lidojuši, tie sapratīs. Pirmais iespaids, izkāpjot no lidmašīnas - visi bļauj Ankara! Ankara, tu saki no, no, viņi tāpat bļauj Ankara. Copē pasažierus saviem busiem. Uz ielām piedāvā nopirkt visu ko, pat ja atsaki, tad piedāvājums atskanēs vēl vismaz pāris reizes. Viņi tādu vārdu kā nē nesaprot. Krieviski runājošos turkus arī vēl neesmu manījis. Pirmajā dienā nekas tā vēl nesākās, jo tikai ap 00.00 bijām Izmitā, kur ir mūsu Otel. Trīs zvaigžņu. Ir diezgan pieklājīgi. Istabiņā dzīvoju ar britu Krisu un turku Ozzy (viņa vārds ir Ohsum vai Ousam, kaut kas sarežģīts, tāpēc saucu par Ozzy, te visiem turkiem iesaukas, jo grūti tie vārdi). Un tad gājām uz party. Klubs kā Rīgas Franči. Sapazināmies ar daudziem turkiem. Turki vispār baigi forši. Tikko iepazīstamies un jau sauc par brāli. Tagad man ir daudz brāļu. Ar latvieti Valteru jau ierēcām, ka jāuzmanās, ka ar kādu geju nesapazīstas. Meitenes? Vēl nevienu īsti neesmu redzējis no turcietēm, nu vismaz jaunietes ne, ielas pilnas ar mužikiem. Alus? Vietējais Effe (sūdīgs un dārgs), Tuborg un Carlsberg. Visi salīdzinoši dārgi, bet šņabis vēl dārgāks. Ēdiens? Nav ne vainas, ir labs, ja zini, ko ņemt, jau paspēju iegrābties uz dīvainās garšas zupiņu. Piedalos ES projektā, notiek visādi vorkšopi, ir interesanti. Daudz draugu jau. Tagad brīvs brīdis līdz vakariņām - jācer, ka atkal neiegrābšos uz dīvainu zupiņu. Un tad dosimies uz Clock tower pīpēt ūdenspīpi un dzert aliņu. Rīt atkal vorkšopi. Kopumā baigi forši. Bildes jau daudz, bet lielākā daļa ir pilnīgs bullshits, uzvedos kā japāņu tūrists, laikam jāsāk ko normālu nofočēt.
Nu tas par pirmajiem iespaidiem. Ja ir kas jautājams, varat jautāt - varbūt atbildēšu.
Labs joks par Latviju. Jums tur vasara ir Latvijā? Jā, bet tajā dienā es strādāju.
Bāri. Visi turku bāri, vismaz kur esmu pabijis, atrodas kādā ēkā aiz slepenām durvīm bez maz vai, tad jāuzkāpj kā minimums uz 4. stāvu, tur jāpieklauvē pie slepenām durvīm bez maz vai, un tad tev varbūt atvērs vaļā. Principā visi bāri kā Latvijā Franči. Alus joprojām visur viens Efes vai Tuborg. Nauda iet uz beigām kā traka.
Ēdiens - katrā ēdienā ir vismaz viens pipars, bet ēdiens ēdams - zupas gan nav garšīgas, dīvainas.
Visiem šeit esmu smieklīgais čalis, lai ko es darītu, būs smieklīgi. Ir jautri.
Vorkšopi principā ir par vides aizsardzību, dažbrīd baigais borings, bet pārsvarā ļoti interesanti.
Šodien sanāca paterzēt ar 10 gadīgiem čigāniem, kuriem mēģinājām ieskaidrot, ka pīpēt ir kaitīgi, tas bija tik smieklīgi, jo paši pīpējām tai mirklī. Vispār čigāni te pa pilnam, nāk klāt un prasa naudu. Sist jau nesit, bet viņiem tā ubagošana tik profesionāla.
Bijām Zeķu veikalā. Zeķes tik lētas, ka grēks neņemt. Tur interesanti bija pavērot, ka mūsējie apmēram pusstundu izvēlas zeķes. Tās tak ir tikai zeķes! Paņēmu arī dažas.
Katru dienu agri ejam gulēt un agri ceļamies, jo katru nakti ir kāda ballīte līdz rītam, un tad vēl pēc klubiņa ejam uz vietējo nočņiku, tieši pāri ielai no viesnīcas.
Bijām arī ūdenspīpes pīpēt. Pirmo reizi izbaudīju tik perfektu ūdenspīpi.
Laiks ir silts, bet ne tik karsts kā biju iedomājies. Kaut kas nav riktīgi, kamēr Rīgā jums tur ap 29 esot, tikmēr te tikai pie 20. Smieklīgi, ne?
Viens no otra mācamies visādus vārdus dažādās valodās. Smieklīgi, ka vairāki turki zina tādus vārdus kā di**a, k*ce, es tevi mīlu un priekā! Pats arī iemācījos dažus turku vārdus, piemēram, ir viens vārds, ko man iemācīja, bet ar domu, lai labāk to nesaku, jo ja netīšām nepareizi izrunās, tad nozīme pilnīgi mainās uz ko drausmīgi rupju.
Viena turciete man izzīlēja nākotni, joprojām gaidu, kad piepildīsies.
Forši, ka turki ir tik draudzīgi, tiešām kā brāļi.
Stāstīt ir ko daudz, bet slinkums rakstīt.
Nu apmēram tā man te iet.
Varam būt lepni, ka mums Latvijā ir labs alus un ar lielas izvēles iespējām.
Biju šodien uz Turcijas improvizācijas teātri. Un pilnīgi "nejauši" nokļuvu uz skatuves. Tik forši bija uzspēlēt, tad kad tu nezini, ko runā pārējie. Es runāju angliski, pārēji turku valodā, bet pēc smiekliem nopratu, vai nu viss ir ok vai arī runāju galīgi aplam, kad uzzināju, ko mēs tur darījām, tad bija rēcīgi. Spēlējām ainu, kur es un 3 puiši par kaut ko runājam turciski, nu vismaz viņi zina par ko runājam, un uznāk uz skatuves meitene ar bērnu (ar īstu, tas te ir normāli), un tad visi mēs par kaut ko runājam. Beigās es pasaku - Ok, tas ir mans bērns un visa zāle smejas. Pēc tam uzzināju, ka saruna bija par to, kuram tas bērns pieder - Trāpīts:D
Nu īsumā sakot, laba pieredze man:D
Nu tas par pirmajiem iespaidiem. Ja ir kas jautājams, varat jautāt - varbūt atbildēšu.
Labs joks par Latviju. Jums tur vasara ir Latvijā? Jā, bet tajā dienā es strādāju.
Bāri. Visi turku bāri, vismaz kur esmu pabijis, atrodas kādā ēkā aiz slepenām durvīm bez maz vai, tad jāuzkāpj kā minimums uz 4. stāvu, tur jāpieklauvē pie slepenām durvīm bez maz vai, un tad tev varbūt atvērs vaļā. Principā visi bāri kā Latvijā Franči. Alus joprojām visur viens Efes vai Tuborg. Nauda iet uz beigām kā traka.
Ēdiens - katrā ēdienā ir vismaz viens pipars, bet ēdiens ēdams - zupas gan nav garšīgas, dīvainas.
Visiem šeit esmu smieklīgais čalis, lai ko es darītu, būs smieklīgi. Ir jautri.
Vorkšopi principā ir par vides aizsardzību, dažbrīd baigais borings, bet pārsvarā ļoti interesanti.
Šodien sanāca paterzēt ar 10 gadīgiem čigāniem, kuriem mēģinājām ieskaidrot, ka pīpēt ir kaitīgi, tas bija tik smieklīgi, jo paši pīpējām tai mirklī. Vispār čigāni te pa pilnam, nāk klāt un prasa naudu. Sist jau nesit, bet viņiem tā ubagošana tik profesionāla.
Bijām Zeķu veikalā. Zeķes tik lētas, ka grēks neņemt. Tur interesanti bija pavērot, ka mūsējie apmēram pusstundu izvēlas zeķes. Tās tak ir tikai zeķes! Paņēmu arī dažas.
Katru dienu agri ejam gulēt un agri ceļamies, jo katru nakti ir kāda ballīte līdz rītam, un tad vēl pēc klubiņa ejam uz vietējo nočņiku, tieši pāri ielai no viesnīcas.
Bijām arī ūdenspīpes pīpēt. Pirmo reizi izbaudīju tik perfektu ūdenspīpi.
Laiks ir silts, bet ne tik karsts kā biju iedomājies. Kaut kas nav riktīgi, kamēr Rīgā jums tur ap 29 esot, tikmēr te tikai pie 20. Smieklīgi, ne?
Viens no otra mācamies visādus vārdus dažādās valodās. Smieklīgi, ka vairāki turki zina tādus vārdus kā di**a, k*ce, es tevi mīlu un priekā! Pats arī iemācījos dažus turku vārdus, piemēram, ir viens vārds, ko man iemācīja, bet ar domu, lai labāk to nesaku, jo ja netīšām nepareizi izrunās, tad nozīme pilnīgi mainās uz ko drausmīgi rupju.
Viena turciete man izzīlēja nākotni, joprojām gaidu, kad piepildīsies.
Forši, ka turki ir tik draudzīgi, tiešām kā brāļi.
Stāstīt ir ko daudz, bet slinkums rakstīt.
Nu apmēram tā man te iet.
Varam būt lepni, ka mums Latvijā ir labs alus un ar lielas izvēles iespējām.
Biju šodien uz Turcijas improvizācijas teātri. Un pilnīgi "nejauši" nokļuvu uz skatuves. Tik forši bija uzspēlēt, tad kad tu nezini, ko runā pārējie. Es runāju angliski, pārēji turku valodā, bet pēc smiekliem nopratu, vai nu viss ir ok vai arī runāju galīgi aplam, kad uzzināju, ko mēs tur darījām, tad bija rēcīgi. Spēlējām ainu, kur es un 3 puiši par kaut ko runājam turciski, nu vismaz viņi zina par ko runājam, un uznāk uz skatuves meitene ar bērnu (ar īstu, tas te ir normāli), un tad visi mēs par kaut ko runājam. Beigās es pasaku - Ok, tas ir mans bērns un visa zāle smejas. Pēc tam uzzināju, ka saruna bija par to, kuram tas bērns pieder - Trāpīts:D
Nu īsumā sakot, laba pieredze man:D