skribelējumi - Pirmais raksts pēc ilga laika nu jau no Kurzemes vējainiem krastiem.
Janvāris 30., 2016
18:29

[Link]

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pirmais raksts pēc ilga laika nu jau no Kurzemes vējainiem krastiem.
Tiešām kur tie laiki kad es te, kaut ko esmu ieskribelējis, mūžība pagājusi domas un atziņas mainijušās, pats ar laikam nobriedušāks palicis. Nu tā nu mēs ar Kokons dzīvojamies pa savu mežu uz Slīteres zilo kalnu kraujas kur, ja sanāk naktī pamosties var saredzēt kuģus braucam pa horizontu, spilktām gaismām izgaismoti. Pavasaros un rudeņos vētras šūpo mūsu priedes un egles. Un ziemas naktīs tik tumšs, ka ārā izejot savu roku nevari saredzēt, neskaitot tās reizes, kad mēness kā liela bumba ceļo pār koku galotnēm, izgaismojot stirnas un citus zvērus, kas pa pagalmu dažreiz ganās. Miers un klusums šajā vietā mīt, kad kaimiņi aiz meža kautko nezāģē vai neklausās rādio, ka sajūta, ka tepat pagalmā tas notiek. Sēņu un ogu lērums, ko var lasīt un pieēsties pilns un dārzs un visi lauku darbi. Viss jautrākais ir ziemā, kad viens ceļš, kas ved kalnā apledo, bet otrs ceļšs, kas iet gar pļavu un caur mežu tiek aizputināts tā, ka es ar savu VW variant braucot knapi izbraucu vai arī dažreiz neizbraucu, uzsēžos ar vēderu vai ierokos. Bet Dievs ir labs un viņš gādā, ka mašīna(bez kuras te neiztikt) iet un kalpo labi, tik dažreiz japieremontē ritošā, jo tā te nobirst un nolietojas ātri. Es te biki sācis savu pilngraudu kviešu maizi ar ieraugu un sēkliņām cept un apgreidojis savu ēst gatavošanas prasmi un tagad dažādos pasākumos piedavajam gatavot citiem savus vegānos ēdienus, citi saka, ka garšīgi sanāk, bet ,lai par to spriež katrs pats. Liels sapnis būtu nokārtot un iegūt mājražotāju statusu ,lai to ko gatavojam varētu ari pārdot un vēl kādu naudiņu nopelnīt. Turiet īkšķus, lai izdotos. Uz tikšanos draugi, vel kādos manu memuāru tekstos :)

- Atskaites beigas -

Garastāvoklis:: creative
Mūzika: cooking sounds

(ir doma)

Powered by Sviesta Ciba