smalki skaistās dzīves pūdera versijas - Mazā, viņš nav priekš tevis!

"Vienkārši dažkārt man šķiet, ka visi citi visu iegūst vieglāk nekā es, un ikreiz, kad esmu jau tuvu tam, lai viss nokārtotos.. kaut kas atgadās." /Dženifera Vainere "Laba Gultā"/

Tas ir tieši par mani. Varbūt ar mani tas ir tā, tāpēc, ka es esmu stipra un varu tam tikt pāri. Bet tik un tā man aizvien biežāk pārņem nu-kāpēc-ar-mani-nu-kāpēc-tieši-ar-mani sajūta.
Vēstures stundā mans skatiens atkal klejoja apkārt. Atkal. Un pirmoreiz mūsu sktieni sastopas. "Nu labi." Otro reizi. "Okei." Trešo reizi "Huh?".
Mnē. Viss it kā pa vecam. L. atkal kūst R. priekšā. Es joprojām meklēju savus trīs S. Bet visi pārējie izturas kā nu kuro reizi. Un patiesībā man ir vienlaga.
Laikam arī K. beidzot ir piegriezies, ka visu laiku manā sejā redzams kkas citādāks. bija jau arī laiks Viņa pateica: "Beidz domāt par N."

OMFG.

Btw, šodien satikām R.Z. Eh, arī viņš nav mainījies. Tik pat jautrs. Lai gan šodien nekādus īpašus ašos no viņa puses nedzirdēju. Un *pamāj ar galvu* "aha", tas ir dīvaini, ka tik daudzi devītie desmitie vairs nemācās mūsu skolā. Visi pazūd.


"Diena ir tieši tik laba, cik tu viņu veido."