smalki skaistās dzīves pūdera versijas

sēdēju trolejbusā. Smaidīju. man ir tīīīk labi. un es nezinu kāpēc, bet tas arī nav īpaši svarīgi.
un es gaidu Itāliju. Tā gaidu. Gribu tos +20 grādus, kas tur jau tagad ir. ^^ (sun)

reizēm iečekojat šejieni >>> http://twitpic.com/photos/Lilla1417
Un uzdodat man jautājumus šeit >>> www.formspring.me/paradiizesputns


Pavasaris uzdarbojas manī. Es smaidu.
Neviens man netraucē. Es esmu par sevi. Un vienlaga, kas notiek apkārt. Šodien pat patikās šīut svārkus mājturībā.
Izdomāju, ka laikam būs beidzot jāizsaiņo tā šujmašīna, ko atveda pirms nedēļas, divām un kuru man nav pieticis drosmes izsaiņot no tās HUGE kastes. ^^


Pasmaidi.! (sun)

Mūs izmeta pie feiseru Mcdonalda. Jā, ejot pa Vecrīgu, kur no klubiem skan muzika, kur cilvēki skaļi uzvedas. Kur mēs varam vienkārši iet pa ielu, bet uz mums paglūnes katrs otrais pretīmnācējs. Tās spilgtās gaismas.
Vot, tādas lietas man patīk. Mazliet kā bohēma. Tagad, man laikam beidzot ir pielecis, kas ir mana bohēma. Ko es gribu. Nākamreiz, kad gribēšu sevi atrast nākšu stagāt pa Vecrīgu. Vēlā, tumšā vakarā.
Tagad sēžot Čestera Vecrīgas mājās [Vienu stāvu virs Ralfa no PER, L. (happy)] sacēlusi kājas uz galda, mēģinu kko ierakstīt blogā uz viņas neticami mazā datoriņa. xD Tiešām sasodīti mazas podziņas. xD

Jā, atceries krievu valodas lapiņu, L.? :D Labi, ka I. nepieleca, kas tur ir sazīmēts un uzrakstīts.

Česters kārto somu priekš rītdienas Pērnavas un visu tik glīti saloka. Un L. saka, ka es esot pārsteidzoši kārtīga. Es visu turu tieši tik kārtīgu, lai varētu pēc tam arī kko atrast. xD Ne vairāk, ne mazāk.

Man gribas uzrakstīt vēl kko. Es tikai īsti nezinu ko. xD
Ā, un vēl man galvā skan Lauras D. "zzzzz" xD

Jā, man šovakar ir jautri. Tikko ieraudzīju R. skypā rakstīto - Dita says: Man patīk Rihards. Sasmējos. It kā to vēl kāds nezinātu. xD

ā, pareizi, nesen galvā atkal atnāca doma par 'trīs s'. Stulbums.

"Vienkārši dažkārt man šķiet, ka visi citi visu iegūst vieglāk nekā es, un ikreiz, kad esmu jau tuvu tam, lai viss nokārtotos.. kaut kas atgadās." /Dženifera Vainere "Laba Gultā"/

Tas ir tieši par mani. Varbūt ar mani tas ir tā, tāpēc, ka es esmu stipra un varu tam tikt pāri. Bet tik un tā man aizvien biežāk pārņem nu-kāpēc-ar-mani-nu-kāpēc-tieši-ar-mani sajūta.
Vēstures stundā mans skatiens atkal klejoja apkārt. Atkal. Un pirmoreiz mūsu sktieni sastopas. "Nu labi." Otro reizi. "Okei." Trešo reizi "Huh?".
Mnē. Viss it kā pa vecam. L. atkal kūst R. priekšā. Es joprojām meklēju savus trīs S. Bet visi pārējie izturas kā nu kuro reizi. Un patiesībā man ir vienlaga.
Laikam arī K. beidzot ir piegriezies, ka visu laiku manā sejā redzams kkas citādāks. bija jau arī laiks Viņa pateica: "Beidz domāt par N."

OMFG.

Btw, šodien satikām R.Z. Eh, arī viņš nav mainījies. Tik pat jautrs. Lai gan šodien nekādus īpašus ašos no viņa puses nedzirdēju. Un *pamāj ar galvu* "aha", tas ir dīvaini, ka tik daudzi devītie desmitie vairs nemācās mūsu skolā. Visi pazūd.


"Diena ir tieši tik laba, cik tu viņu veido."

"Cilvēki, kas skypā liek saulītes man liekas baigi foršie. Tāds labsirdīgums staro. "




- - - - - - - - - - - - - - -

Šodienai nebija ne vainas.