| |
[Nov. 9th, 2014|03:24 pm] |
Jaunākais iedvesmojās no ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f_g ...
Uz galvas nopiļīja no klēts sliekšņa uz betona plāksnēm.
Izauga milzu puns.
Ātrie jāsauc man, jo bezmaz aizgāju ar sirdi.
Ja nopietni, tad ātrie apskatīja sīko klientu, konstatēja, ka pauris visdrīzāk nav ieplaisājis. Smadzeņtrīces simptomi ja būs, tad vēlāk. Atstāja mājā uz novērošanu. Ja vakarā vems, tad zvanīšu atkal. Jo uz to fakaino J-pilu bez pamatīga iemesla negribas braukt. Turklāt, nesen tur jau biju ar Knīpu. Pietiks pagaidām. Tur vīrusi un vispār... |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2014|09:06 am] |
Tikko kārtīgi atvēzējos strādāt, tā elektrība beidzās.
Fuckinais lietus. Un droši vien fuckenie stārķi.
Gan jau ka ligzda samirkusi un kaut kur sagāja uz īso.
:/
Mļin...
Lauku dzīves idille. |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2014|02:12 pm] |
Nu ko, apgūstam jaunu terminu, kas saucas "mobings"...
Kārtējo reizi mans lielais bērns vakarā raud elsodams un rīstīdamies.
Jautāju, kas ir.
Atbilde - Mamma, es esmu stulbs!
mkei......
Puikas no 4. klases viņu apsaukājot. Un vispār - viņam nekas nesanākot, neko viņš nezinot un tiešām esot stulbs un datoratkarīgs...
Nu jā - jāsaka, ka, ja jau pamanījis savus trūkumus, tad nemaz tik stulbs nav.
Mierināju bērnu un teicu, ka sīkais Rullītis ir pavisam stulbs, bet vai tad mēs viņu tāpēc nemīlam.
Piezvanīju šodien audzinātājai, lai kaut ko dara lietas labā.
Bet, jā - bēdīgi. |
|
|
| |
[Oct. 1st, 2014|08:25 am] |
Jaunākais laikam šorīt ar spokiem runājās. Pamodās ap pieciem vai sešiem un tāds laimīgs jo laimīgs kādam saka: Cau! Cau! Cau!
Šitas viens no viņa nedaudzajiem vārdiem, ko lieto. Turklāt, tiešām lieto pareizi, kad kādu satiek... Nez, kas tad tur bija ieradies parunāties? |
|
|
| |
[Oct. 1st, 2014|07:55 am] |
Vakar TV bija priekšvēlēšanu plūktiņš.
Zaļo pārstāve sāk uzreiz ar to, ka viņi cīnīsies, lai nu arī ārpus Rīgas un zemniekiem viskautkas būtu.
Un tad nu man jau kurās vēlēšanas pēc kārtas rodas jautājums - aber viņi vispār ir informēti, kur tas ārpus Rīgas ir, un kur tie zemnieki dzīvo?
Zaļzemnieku reklāmlapiņas ir viskautkur, tikai ne pāķu paskastītēs. Nu ja, jo tālu, grūti, un tie ceļi... Un tak nosaukuma dēļ jau vien visi bslsos.
Tad nu - fak jū, dirsēji! |
|
|
| |
[Sep. 28th, 2014|03:43 pm] |
Un, jā, paldies par politinformāciju, dārgie (vai varbūt ne pārāk dārgie, taksi nezinu), klačvāceles!
Ja viss, ko par vienu partiju var atrast, ir viens tīri glīts dibens un viens ikdienišķi rupjš puika, nu tad...
Nē nu jebogu, tas ir viss?
Ja tas ir sliktākais, ko var atrast, tad es laikam būšu beidzot izlēmusi, ko darīt 4. dātumā. |
|
|
| |
[Sep. 28th, 2014|03:19 pm] |
Ja nezini, ko darīt ar kinderiem brīvdienās, iesaku geocaching.
Bija forši.
Knīpa uz beigām sāka pūsties, bet lielajam bija TĀDI prieki! |
|
|
| |
[Sep. 26th, 2014|08:36 am] |
Vaimandieniņ, šito ņemtni ap bērniem un koncertiem!
Bet, manuprāt, vajadzētu ieviest kaut kādus obligātos apmācību kursus vecākiem.
Nu, kā - ar auto mēs varam līst uz ielas tikai, kad saņemts attiecīgs papīrs par to, ka kaut kas ir apgūts.
Nu tad ar kinderiem tāpatās. Var izvest sabiedrībā tikai komplektā ar labas audzināšanas sertifikātu.
Bērns tomēr ir lielāka atbildība kā mašiņš.
Un, jā - es neciešu mazus niķupodus.
Un, jā, es esmu kuce. Ar bērniem. Un mani bērni ir audzināti pēc vilku likumiem. |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2014|09:11 am] |
Laimīgu jauno gadu!
Mācību gadu...
1. zeptembris ir laimīgi pārdzīvots un 2. laimīgi iesākts.
Pakārties gribas, bet puikas klavierskolotāja, kam četri bērni, teica, ka nav tik traki, jo ar laiku visi grafiki kaut kā nokārtojas.
Kur ir problēma? A ot tur, ka puika šogad sāk mācības mūzikas skolā, es - Alberta koledžā un es arī atsaku savu maizessdarbu, kur jau visi termiņi deg un darbu čupa krājas. Un tad vēl kaut kur pa kājām maisās abi sīkbērni un vīrs, kas arī prasa daļu uzmanības. Un vēl jārok karpeļi, mājās ir... nu, krieviem tāds labs apzīmējums - srač. Un skolai Zandales un sporta tērpi un pidžamas nav sapirkti, jo alga vēl nav ienākusies.
Es traka palikšu!
Šodienas plāni:
8:30 skola (sporta diena)
13:00 braucu uz skolu šiem pakaļ
15:40 lielajam mūzikas skola
17:00 ģimenes ārsts visiem trijiem
Tas jau ir jopcik četri braucieni!
Un pa vidu jāpaspēj pastrādāt un sīku apčubināt. Vīrs ar sīku ar čubinās, bet, ja esmu mājās, tad bez manis nevar - skandalē sivēns. Un viņš ies tos kartpeļus dabeigt. Nē, ne sīks.
Šogad velli daudz saauguši. Kartpeļi. Bet bērni arī. Vēl divas vagas jānorok. Kartupeļu, ne bērnu.
Pagaidām slēpjos verandā. Tur man tjipa darbavieta iekārtota. Vīrs šogad samaiestaroja. Ar sildītāju pat kājas gandrīz nesalst.
Vobšem, pietiek muldēt, zālāju anketas gaida. Līdz vieniem maz laika. |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2014|08:10 am] |
Ir tāda īpatnēja parādība. Tāda dīvaina skaudības vai līdzjūtības forma. Kad tu stāsti, cik tev slikti, ar tevi kopā vaidēs un stenēs un aprunās pāri darītāju - nu tur vīru, darba devēju vai ko citu. Bet ja tu sāksi stāstīt, cik forši iet, tad apvainosies. Līdz pienāks brīdis, kad vispār ar tevi nerunās.
Jocīgi, bet nu ok. Es jau varu iztikt. |
|
|
| |
[Aug. 16th, 2014|09:45 am] |
Neskatoties uz to, ka kopā esam vismaz 100 gadus, vīrs joprojām ir spējīgs sniegt man patiesu baudu. Es jau saprotu, ka tas ir pretdabisks veids, bet nu...
Kā sauc to, kad viens dara, bet otrs tikai skatās?
Atved mani vakar no stacijas mājās, nosēdina , baro ar pīrādziņiem un mazgā to drausmīgo netīro trauku čupu.
Bet es sēžu, ēdu un skatos.
Luk tā ir patiesa bauda. |
|
|
| |
[Aug. 11th, 2014|05:49 pm] |
Ir pagājusi pirmā darba nedēļa pēc garā atvaļinājuma, un pat uzsākta otrā.
Veltas bija cerības, ka sākumā varbūt varēšu tā lēnām uzsākt, kamēr pieradīšu. Jau trešajā dienā paliku darbā līdz pusastoņiem. Mājās biju ap vienpadsmitiem.
Mazais Rullītis cīnās pa dzīvi un mēdz būt čīkstīgs, kad mani redz. Kad neredz, tad aizmirstas un pievēršas māsai un brālim.
Kārtējo reizi raisās pārdomas, vai es gribu šitā dzīvot vai tomēr savādāk.
Labāk bez naudas, bet mājās vai ar naudu, bet bez bērniem.
Mana bērnība pagāja bez naudas, bet kopā ar daudz cilvēkiem, kas viens otru necieta. Tāpēc man tas pirmais variants liekas apšaubāms.
Un, atklāti sakot, es nemaz tā nealkstu mājās tupēt. Sirdsapziņa moca, jo man šķiet, ka knariņiem manis trūkst. Es pati bez viņiem labprāt kādu laiciņu iztieku. Man viņi patīk dozēti.
Vot tāda es briesmīga māte.
Kaut gan, agraāk jau arī smalkās dāmas atdeva bērnus auklēm audzināt. I neko. Izauga visādi baroni un markīzi. Drusku traumēti, bet nekas. |
|
|
| |
[Jun. 14th, 2014|03:44 pm] |
Un atkal jautrība sit augstu Vilni, un Vilnis sit vēl kādu.
Šodien mums bija pilns pagalms ar melniem āfrikāņiem, kas veica asiņainus rituālus.
Bet viss sākās tik nevainīgi- ar sludinājumu ss.lv
Gribējām pārdot veco kazu, jo mums divas ir par daudz. Piena par daudz un darba par daudz.
Es vēl teicu, ka tā kaza ir tik veca, ka to pirks tikai pienam vai voodoo rituāliem, jo tik veca nav ēdama.
Neilgi pēc šīs spārnainās frāzes pagalmā ieripoja autiņš, no kura izkāpa trīs ļoti tumši vīri un viens krievs.
Nu traks var palikt!
Šie gribot to veceni ēšanai. Viņiem tādas garšojot labāk.
Drusku pavaimanāju, ka žēl, bet ko nu tur. Veca, tik un tā kaut kad nosprāgs. Tagad vismaz kāda jēga būs - man nauda, večiem šašliks.
Nu, labs i.
Bet vai varot tepat nokaut un nosvilināt.
Nnnu labi...
Vārdu sakot tuss ievilkās sešu stundu garumā. I mums jautri, i viņiem. Krievs vienīgais tapa arvien nervozāks un ērcīgāks.
Nu, vispār es arī kazas līķi parasti sadalu max pusstundas laikā...
Bet te - džeki relaxēti tusē, ķiķina un dzer alu. Izbauda procesu, tā sacīt.
Mums gan nekad piedzīvojumu netrūkst. |
|
|
| |
[Jun. 10th, 2014|07:49 pm] |
www.mikelbaka.lv rullē.
Te ir labi.
Un vispār ir ārprātīgi labi trejas dienas vazāties pa mežiem un gar jūru un gandrīz neko nezināt bar bērniem.
Bļāviens, un par to vēl naudu maksā (man, nevis es)!
Ir makten forši, neskatoties uz to, ka kājas skrūvējas no pakaļas laukā no staigāšanas.
Vīram uzcelšu šokolādes pieminekli dabīgā lielumā, kad atbraukšu. Tiesa gan, ar cauru vidu, jo 100 kg šokolādes ģimenes budžets var nepavilkt. Pieminekli par to, ka mani palaida. Un vroģi pagaidām nesūdzas. Visi dzīvi un tīri apmierināti izklausījās.
Vienīgā neraža, ka pareizie krupji neķeras. Bet vēl jau diena nav galā. |
|
|
| pervim ģelom samaļoti |
[May. 26th, 2014|09:59 pm] |
Šosejas malā tjipa Ciemupē ir kafejnīca "Dakota".
Iesaku apmeklēt.
Štrunc par kafiju un ēdienkarti, bet tas interjers/muzejs!
Un foršs saimnieks.
Mums paveicās, ka satikām pašu priekšnieku. Viņš man un visiem trijiem sīkajiem uztaisīja ekskursiju uz lidmašīnas degunu.
Ar visiem skaņu efektiem.
Kruta!
Pasēdēju kapitāna beņķī un paklausījos ierakstītās lidotāju sarunas un ļotenes pacelšanās troksni. Izklausījās ļoti reāli - it kā tiešām tur reāli veči sēdētu.
Tā ka tie, kam patīk vecas lidmašīnas, ieroči u.c. vintāž - uz "Dakotu"! |
|
|
| |
[May. 14th, 2014|10:40 am] |
Aizvakar jaunākais pateica pirmo vārdu.
Nē, tas nebija rupjš.
Kā īstam vecim pienācās, viņš iespiedzās "Gaļa!", kad māsa viņu baroja. |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2014|07:34 pm] |
Klau, dārgie lasītāji, vai kaut kur Eiropā atkal nav kāds lielais interneta kabelis pārzāģēts?
Kā tas var būt, ka serverim nevar pieslēgties daļa klientu?
Nu es saprastu, ja nevar, tad nevar, bet daļa pasaules ir atvienota no mums...
Un nekur nevar - ne www, ne Lotus. |
|
|
| |
[Apr. 15th, 2014|12:40 pm] |
Domājiet, ka mums te pāķos garlaicīgi? Ha!
Pilnmēness darbojas pilnā sparā - neviens neguļ un trakie siro apkārt.
Noliku lielos sust. Ar lielām mokām nolauzu gulēt jaunāko. Tas tā netipiski. Viņš parasti zin savu laiku.
Vīrs iekritis Troņu spēlēs, palika pie datora. Es aizmigu.
Ap vieniem vīrs iet gulēt, sīkais pamostas un dīc pēc piena. Es saku - figu, guli. Tev ap četriem pienākas.
Aizmiga.
Pēc laiciņa atkal auro. Es puspamodusies nepētīju, cik pulkstens. Pabaroju. Noliku atpakaļ sust. Laimīgi iemgu pati.
Uz brīdi. Nenosakāmu.
Pamodos atkal no tā, ka sīks ņerkst. Sākumā nepieleca, ko viņš tur dara un kā tādu troksni sataisa. Tad sapratu, ka kāds skaļi bungā pie loga un kaut ko runā.
Ja vakarpusē nebūtu kaimiņiene atnākusi un pastāstījusi, ka viņas vecā māte pazudusi, tad es būtu gultu piečurājusi. Bet tā kā es biju morāli gatava tam, ka pagalmā var ieklīst prātu izkūkojis tantuks, tad nebija tik traki.
Tantiņš lūdza padzerties.
Domāju gan. Visu dienu klīstot var drusku izkalst.
Nu neko. Saucu iekšā, devu dzert. Izprasīju no kurām mājām, kur ta gājusi. Likās, ka dumības pa ceļam izvēdinājušās. Runāja sakarīgi.
Pa tam lāgam vīrs bija pamodies, aptvēris, kas tās par mājām, un sapratis, kas darāms. Sēdināja tanti mašiņā un veda mājās. Tepat kaimiņos.
Un tad bija jau četri. Un tad no visa šitā uzreiz aizmigt nevarēju.
Un tad pēc stundiņas brēca Knīpa, ka piečurājusi gultu. Tad pēc stundiņas atkal sīkais pēc piena sauca. Un tad bija jāved vecākais uz skolu. Un tad bija jau deviņi un visiem jāmostas.
Pagulēju, bļin. Pat brokastis negribējās. Tagad tikai sāku domāt par paiku.
Jautrība, vai zinies. |
|
|
