|
May. 14th, 2012|10:43 am |
Un tātad - Нужны ли мы нам...
Šodien es labprāt bez sevis iztiktu. Atkal miesa netiek līdzi garam, bet miesa par to ir neapmierināta un buntojas.
Visā visumā un mūsu galaktikā varu teikt aptuveni to pašu ko antuanete. Bija forši. Un man pārī vēl piekomandēja tādu smuku studentu. Nu, ok, abas dienas es purpināju, bārstīju indīgus joukus un citādi izpildījos, bet tas man tā principā raksturīgi. Kopumā pret pasākumu gandrīz pretenziju nav. Ja nu vienīgi - vai tiešām ir labi dzīt cilvēkus divas dienas pēc kārtas pa 10 stundām cauri purviem un mežiem? Uz vakarpusi jau smadzenes atslēdzas, un tie visi Carex-šmarex visi vienādi liekas.
Bet galvenais, ir sajūta, ka tas viss nav bezcerīgi. Es neesmu tik stulba, kā man likās. Un pat tie mūsu studenti izskatās aizdomīgi sakarīgi. Tādi samērā apzinīgi nolasījušies.
Un tagad - ļaujiet man mierīgi kādā klusākā stūrīti nomirt! "to do" listi noslīcināšu podā, paņemšu konjaku un aiziešu kaut kur nahuj! |
|