| |
[May. 11th, 2011|09:42 am] |
Atkal jancīgie sapņi.
Šonakt man piedzima trešais bērns - nēģermeitene ar gariem melniem matiem.
Kaut kas traks!
Bet jauks bērns bija.
Un, ja runājam par dzīvi vispār, tad laikam jāgatavojas karstai vasarai.
Nu būs koša vasariņa,
Līdz zemīti ievas zied.
Zied kā trakas - trekniem ķekariem un tiešām līdz zemei.
Dārzu arī laistu un laistu, bet katru vakaru kā pulveris.
Turklāt stervas vārnas, šogad zirņus nokavējušas (jau 5 cm laksti), izraustīja sīpolus. Lai nu ko, bet sīpolus!
Tā smuki aiz lokiem paņiem un plukt, plukt ārā un saliek vagā. Divus paknābājušas, nav garšojis, atstājušas. Tjipa 30 % izravēti!
Lamājos un spraudu atpakaļ.
Vīrs uztaisīja vārnu biedējamo pseidolamatu - kokus un tīklu. Avosj nobīsies. |
|
|
