| |
[Oct. 1st, 2004|10:30 am] |
Reizēm ir bail sākt ar cilvēku runāt, jo es zinu, ka ir lietas, ko viņš varētu pajautāt, bet es negribētu atbildēt.
Un tad es sēžu pārsvarā klusējot. Radu par sevi ne pārāk labu iespaidu. Izskatos kautrīgi klusa dura. Kaut gan patiesībā es drebinos un pie sevis lūdzu, lai viņš paklusē.
Un jo tuvākas kļūst attiecības, jo es mazāk runāju.
Labi gan, ka šīs attiecības ir likvidētas.
Kaut gan pa laikam atceros un domāju - nu kāpēc es tam idiotam nepateicu... Viņš taču vienkārši nesaprata.
Bet, ja jau nesaprata, tad jau laikam nevajag... |
|
|
