ļoti iesaku trauķeni. Nesen nopirkām. Nu tāāds prieks un laime neaprakstāma. Vakarā saliec visas dienas traukus, krūzes, katlus pannas, piena, krējuma burkas, ieslēdz, a pati gulēt. No rīta viss spīd un laistās. Jāpiešaujas tik pareizi salikt, lai visur ūdens piekļūst.

Ja pirksiet iesaku ņemt lielāko, 12 komplektiem, mazāka kārtīgai mājai, kur gatavo daudz, būs par šauru.


Eh, paveicās ar sīci tev. Mans prot izrāpties no redeļgultas, manēžas, izskrūvēties no ratu siksnām, uzkāpt uz krēsla, gultas, galda, palodzes. Ārā tik dragā zarus vicinādams. Tagad jāgana gads, lai nenositas, kamēr prāta vairāk paliks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, nu par knēveļiem runājot, mana džāra jau ar nav nekāda lēnā. Vienīgi viņa ir sīka, tāpēc vēl no gultas laukā netiek. Viņa jau arī, ja labi grib, tad tiek istabas barikādei (mantu kastei un lielajam tīģerim) pāri. Pāris reizes tā ir bijis, kad es virtuvē kaut ko čabinos, dzirdu - klusums. Kā zināms, ja klusums, tad kaut kas briest. Kā tad - bummm. Knīpa piezemējas uz galvas barikādes otrā pusē. Domāju, ka sekos briesmīgs bļāviens. Nekā. Fiksi fiksi - pļeku pļeku - ierāpo virtuvē ar kaujas saucieniem "ņaņņ! ņaņņ!" un metas pie kaķu barības trauka :D
Bet nu, ja brālis ir istabā, tad jau nav nekāda note bēgt no ieslodzījuma.
Oi, un no ratiem un mašīnas beņķa jau arī - ar vienu elegantu pagriezienu par 180 grādiem ir stāvus un tad viens solis un ārā. Vienu reizi knapi aiz rokas noķēru - būtu no ratiem laukā gan.
Nu traks tas viens brīdis ir, kamēr viņi apjēdz, ka jāpiesargājas!

(Reply to this) (Parent)