Dižo garu izlasīju ar baudu un prieku. Patika.

Tagad mocu Atvudu. Iet lēnām un smagi, ar pauzēm. Izrādās, ka esmu lasījusi, tikai sen, un viss jau aizmirsies. Atcerējos tikai pie vārdiem, ka ūdens zils kā amnēzija. Interesanta, bet pēc zināmiem izlasītiem posmiem prasās pasēdēt un padomāt. Domājamgabals, vārdskaot.

Vo tāda nu es esmu - matemātika un varbūtību teorija ir čista izklaidei, bet cilvēku domas un jūtas - sarežģīti domājamgabali :D

Ai, vispār šodien tāda apcerīga un slinka diena uznākusi. Sniegs planē lielām lēkšķēm un vispār.

(Reply to this) (Parent)