| Samērā nikns viedoklis, bet citādāk nesanāk |
Oct. 7th, 2008|09:09 am |
"Mēs neļaujam..."
Ja ir kaut kas, kas mani reāli smīdina, tie ir šie nabaga malā pagrūztie tēt(v)iņi. Es iztēlojos: riebīgā, milzīgā sieviete iegrūž šamam ar elkoni ribās, un tas nabags paliek ceļmalā, asaras rīdams.
Ja tie nabaga tētiņi ir tādi luņi, ka viņus pa žižņi izgrūsta un izbaksa sievietes, un kur viņus noliek, tur viņi arī stāv, un dara tikai to, ko MĒS VIŅIEM ĻAUJAM, tad es jamos saulītē necelšu, goda vārds, lai sēž un raud par savu sēro likteni, līdz noslīkst personiskajos puņķos vai līdz kamēr sava galva izaug arī uz pleciem. |
|