| |
[Jun. 13th, 2008|11:40 am] |
Šonakt atkal dīvainais sapnis.
Mēs ar Omu braucām vilcienā, un Oma spēlēja akordeonu. Viņa gan to nekad nav mācējusi, bet nu šoreiz skanēja labi.
Smuki meldiņi - 'Ak, skaistā jaunība...' un kaut kāds tango, kas līdzīgs 'Murkai' tjipa 'zinu to, ka ziedons ir tik īsss, zinu to, bet ļauj man ...'.
Kad sāku mosties, nodomāju: "Ir gan Oma no pakauša traki līdzīga manai krustmātei, par frizūra tāda pati".
Seju es neredzēju.
__________
Nu i ko tas nozīmē?
Oma arī par savām mājām raizējas un par zemesgrāmatu priecājas.
Vai krustmāte drīz atdos galus? Zin, nav jau joka lieta 10 tūkstošus nodzert... :) |
|
|
