|
Jan. 17th, 2007|04:50 pm |
Ņefig žmiegt, audzini, lai neiznāk indigo!;) Ar sīci ir baisi daudz jārunājas, jāstāsta un jāskaidro. Un pa reizei arī jāsoda. Tur nu bez tā neiztikt. Piemēram, kad uznāk tā "krītamā kaite" veikalos, tad iedarbīgak ir vienreiz pa pakaļu uzšaut, kā 10x apkārt dancot un lūgties: "Mīļumiņ, celies augšā!" vai nopirkt, ko grib.
Es jau reiz par to šausminājos: tagad vairs senči ne pasakas uz nakti lasa, ne dziesmiņas dzied, ne kaut kur kopā aiziet. Ierubī "Tomu&Džeriju" un čau.
Kaut gan es pa brīdim no visas sirds brīnos: kur man tas jaunietis tik sakarīgs? Es tak tāda maza dura biju!;/ |
|