| |
[Nov. 20th, 2006|11:17 am] |
Šodien domīgi taustu savu degunu.
Vot cietpauris aug!
Mans eņģelīc ar savu mazo jauko galviņu tā iemauca pa degunu, ka es bezmaz samaņu zaudēju (valodu uz pāris minūtēm noteikti zaudēju). Neskatoties uz to, ka esmu jau rūdīta uz šitiem gājieniem un man gandrīz vairs nesāp. Meistarība aug, gan sitējam, gan sitamajam acīmrezdot...
Savs labums ir - ja man sanāks kaut kur kauties, tad vismaz mani neizsitīs no sliedēm jau pirmais blieziens pa mūli.
Labi, ka vismaz zilumi man no šitā nemetas. |
|
|
