|
[Nov. 13th, 2006|05:13 pm] |
Es tomēr skumstu pēc Ņuņņī. Man tās melnās duras pietrūkst. Tie abi lamzaki man tā nav pieķērušies - viņiem pašiem savas darīšanas, sava ģimene...
Eku, māte stāsta, ka šai labi ejot - medības un visas lietas. Naktī guļot pie mātes zem deķa. Mani jau vairs neatzīst, kad es aizbraucu, i ne tuvu nenāk. |
|
|