| 2. dienas sākums |
[Nov. 10th, 2015|08:17 am] |
Brīt no rīt!
Šokolādes mafini sanāca labi un tika tapināti draudzīgā atmosfērā.
Jaunākie tika nolikti sust agrāk (bet vienalg par vēlu), bet mēs pabeidzām darbus tikai pusnaktī. Puika priecīgs rēķināja, cik nopelnīs. Es knapi pierunāju kādu mafinu mājās atstāt man un māsai.
Toties šorīt vakardienas sekas jūtamas. Lielie vēl kā nebūt, bet jaunākais sataisīja tādu elles troksni! No rīta viņš vienmēr ir priecīgs un čiepst kā zvirbulis - labīt labīt. Šorīt atteicās ģērbties. Kad es mēģināju pierunāt, šis sāka ķērkt nebalsī. Nu ok, atstāju, lai brēc. Kad viņš ir cīši apņēmies taurēt, tur nekas nelīdz.
Es dzēru kapiju, ķemmēju māsu, Ro maurēja. Pamaurēja, apnika, atnāca uz virtuvi, atrada mafinu un laimīgs grauza. Bet mafins ta liels. Kad bija jāiet laukā, mafins bija jāatstāj. Un te nu atkal sākās... Tāda taure! Apģērbt to histērisko astoņkāji arī nekā... Visi aiziet, es arī saku, ka iešu braukt uz skolu, lai šis paliek. Šis palikšot.
Un te nu es vienkārši sāku pielietot vardarbību. Droš ka nebija pārāk pareizi taurēt uz bērnu un uzšaut pāris reižu. Bet man cita padoma nebija. Jāiet ir tad, kad ir jāiet, jo vilciens un brāļa skola negaida. Nav laika diplomātiskām sarunām pusstundas garumā.
Tā ka vot tā. Rīta mīnusi - piekauts Ro un klepojošā Knīpa, kas tomēr aizsūtīta uz skolu, jo Mārtnņdienas tirgus taču un tas ir tikai kārtējais astmas uzplaiksnījums.
Bet nu ok, ir plusi - laimīgs lielais puika ar mafinu kaudzi.
Ak, un ko tad es šoreiz apņemos?
Nu, pirmkārt jau turpināt negānīties, kas nav viegli, jo rīts jau sākās ar SIA Pasažieru Vilciens noorganizētu fizkultūras minūti, jo atkal es neapstājos tur, kur vilciens un bija jāskrien vilcienam pakaļ. Nē nu ok, sporyts ir labi.
Tātad - valdi muti un emocijas!
Un tad šodien jādabeidz viena projekta atskaite. Kas nav neiespējami.
Apņemšanās Nr. 2 - būšu čakla un nerādīšu zobus šefam.
Apņemšanās Nr 3 - samīļot vakarā Ro un nolikt laikus gulēt, lai šitādi rīti neatkārtojas.
Nu gan pagaidām pietiks. Kaut gan esmu stipra/visvaroša/gudra... utt, bet nu nav ko pārspīlēt. Lēnām pa tiltu! |
|
|
| 2. dienas atskaite |
[Nov. 10th, 2015|07:28 pm] |
Otrās dienas vakars. Vēlais vilciens.
Jau parādādās domas "a nafig"... Nogurums dara savu.
Bet vispār - noskaņojums šīs divas dienas ir bijis diezgan labs.
Lai vieglāk, ausīs iespraudu Čaikovski. Riekstrozi nē, bet Riekstkodi gan.
Kopumā galvenie mērķi sasniegti - nelamājos, uz šefu un kolēģiem nerūcu, biju nāvīgi čakla.
Līdz bēbī Ro vēl netiku, bet par to nu gan šaubu nav, ka sabučošu.
Uuuun, ko mēs turpināsim tagadīņ darīt? Jā, pareizi - strādāt, jop... tpu tī - nelāmāties, nelamāties...
Vēl bik mazāk kā stunda līdz Aizvārnijai. Vēl kaut kas jāpaspēj.
Nu ta līdz rītiņam! |
|
|