| |
[Feb. 28th, 2012|09:51 am] |
Tas, ko ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) watt vakar teica:
"principā, tā "uztveres novirze", kas mums par skaistiem cilvēkiem liek domāt kā par gudriem, draudzīgiem, veiksmīgiem, ir tas pats, kas uz guļošu bērniņu skatoties, liek domāt "kāds mazs eņģelītis"".
Tas man raisa pārdomas.
Nu par bērniem viss skaidrs, tur nav ko komentēt.
Bet par tiem skaistajiem cilvēkiem gan nav tik vienkārši.
Tā gan arī ir tikai bioloģija. Šoreiz vairāk saistās ar bara hierarhiju.
Es, lai kā mēģinu noliegt un būt melna un maziņa, pēc būtības esmu alfa mātīte ar izteiktu tieksmi dominēt. Es zinu šo savu dziļākās būtības niansi un tāpēc to kontrolēju (zināmā mērā).
Taču tieši tieksme dominēt laikam ir tā, kas man par skaistajiem liek domāt citādi.
Jau kopš mazotnes man tā ir bijis - ja smuka meitene, tātad maita, ja smuks puika, tad stulbenis. Un joprojām man tā ir pirmā reakcija ieraugot smukulīšus un vispār tā saucamos "veiksminiekus".
Iepazistoties ar tādiem es vispirms rādu zobus (ne smaida nozīmē). Ja vēlāk tas cilvēks pierāda, ka viņš ir gudrs un draudzīgs, tad mēs varam sadzīvot. Bet tas man parasti ir tāds kā pārsteigums - ā re, tik smuks un, ko domājies, gudrs arī!
Taču tādas mazas pelēkas pelītes manī neizsauc nekādu vēlmi apcelties vai uzbrukt. Tādus vājus cilvēciņus apceļ tie, kas paši ir nīkuļi. Nu to jau mēs no skolas laikiem atceramies, kurš pirmklasniekiem bulciņu naudu tresīja laukā.
Tā ka lūk šitā. Ne ar ko citu kā ar zvērīgu tieksmi konkurēt ar līdzvērtīgu vai stiprāku pretinieku es to nemāku izskaidrot.
Jā, es jau teicu, uz āru no tā maz kas ir redzams, es cenšos to kontrolēt.
Nu jau es māku par sevi pasmaidīt un zinu, ja sieviete manī izsauc nepamatotu niknumu, tad visdrīzāk viņa ir diezgan gudra. |
|
|
| Citāts |
[Feb. 28th, 2012|10:16 am] |
Krievs ar jeņķi sader, kura nācija visvarāk lamājas.
Nu ko, laiž uz Ameriku, tur krievs paklausās – jā, gandrīz pēc katra vārda tik “Fuck you!” vai “Shit!” un tādā garā.
Brauc abi uz Krievzemi, piestāj dzelzceļa stacijā, kur brigadieris nebalsī taurē uz večiem, kas par daudz vagonā iekrāvuši akmeņogles:
”Nahuja dahuja nahujariļi, ņihuja – huiņa ņiprohujarit, vihujarivai huiņu nahui!!!” |
|
|