| |
[Jan. 3rd, 2012|02:07 pm] |
|
Šodienas top izteiciens - vīrs par radinieka datoru: "latviskots līdz nelabumam". |
|
|
| Ziedonc par biologiem utml dīvaiņiem |
[Jan. 3rd, 2012|03:43 pm] |
Kad es cilvēkos eju, visur kāds mērs
man ceļā krīt un man uz kakla krīt.
Kad es ieeju mežā, es jūtos kā zvērs
un man neviens neko nevar padarīt.
Es atpakaļ eju uz vienkāršu dzīvību,
uz muļķa zaļumiem Dieva dotiem.
Es eju kā zvērs klusi un brīvi
padzet pie pirmavotiem.
Izkust zaļajos atomos,
izplūst, pārvērsties zaļajā domā.
Ir ģēniji, tribūni, es nesaprotu tos,
es negribu par pāvestu Romā!
Un cilvēcības augstākajās virsotnēs
man ir bail - tur viss pārāk skaists.
Par agru varbūt pasaulē, pārsteidzīgi es
par cilvēku esmu laists.
Kad es mežā eju, es pilnīgi jūtu,
ka man bija jābūt te.
It kā nepiespiests, laimīgs koks es būtu
un man melnalkšņa dvēsele. |
|
|
| Nu ok - Rainis |
[Jan. 3rd, 2012|05:18 pm] |
Mūs še tīklā tura daile
Siltos, skaistos saules staros,
Zelta zīda pavedieniem
Esam mēs pie sāpēm sieti.
Sola tādus debess priekus,
Ka mēs apmulstam no laimes:
Kvēlodami, smaidīdami
Ejam rūgtu nāves gaitu. |
|
|
| vai man ir gana smalka prizūre? |
[Jan. 3rd, 2012|05:44 pm] |
kad dzīvoju - es nefrizējos
es savu galvu laižu vējos
jo dzīvība ir nefrizēta
tā aug no sevis - Dieva sēta
ir tikai vējā mati īsti
tu manus matus nepazīsti
tie tā kā meteori spoži
nav manai galvai piederoši
tie krīt un slīd un vējš tos rauj
tos vējš kā slaida izkapts pļauj
ar savām pēdām zemē skatos
bet ticība - ir manos matos |
|
|