| |
[Dec. 18th, 2011|05:15 pm] |
Knīpa šodien taisa pigorus. Pa nakti elš, pūš un klepo tā, ka bezmaz beigas klāt. Es jau satrakojos, ka atkal jāsauc ātrie un jābrauc uz Jēkabpils slimnīcu, jo kur ta citur tagad svētdien dakteri raus!
Vispirs nolēmu piezvanīt pazīstami dakterei.
Aprunājāmies.
Man noteikti palika labāk.
Pa to laiku kamēr runāju, mirstošais gulbis aizgāja ieklapēt brāli un padziedāt un pazīmet.
Ielēju šai Ventolin. Pavisam labi palika.
Tā arī visu dienu dziedādama dancodama nolēkāja pa māju.
Tpu ti!
Nu labi, ka tā.
Bet rītnorīt vienalga pie dr jāaizbrauc drošības pēc.
Un tad vēl - smalks dialogs mums ar knopku sanāca.
Es putekļsūcēju grīdu un rājos - Kurš vells man kamolu kastē maizi sametis?!
Knīpa: Et nemetu!
Es: Un kas tad? Es laikam, ja?
Knīpa (patiesi pārsteigta): Jā, tu arī?
Nu ko tādai padarīsi... |
|
|
| |
[Dec. 18th, 2011|05:38 pm] |
Sēžu un domāju, ka pie velna to biepiena sacepumu un sieru! Lai pūst! Moš rokfors sanāks.
Vienā trakošanā un beršanā.
Labi vismaz, ka es tāda zapasļivaja saimniece, ka man nemēdz būt tā, ka nav ko vilkt vai nav ko gŪlDā klāt.
Divas nedēļas mainīt gultas veļu ik pa trim dienām, par mugurā velkamajiem nerunājot...
TĀDA čupa netīrās veļas jāmazgā!
Un viss dēļ tās sasodītās utainās sākumskolas.
Aiziet puika atutots uz skolu, trīs dienas pastaigā, un atkal zoodārzs galvā! Kas ta viņas tur pašas izauga? No nerviem?
Puikam taga mājas arests, jo nah kam man tas vajadzīgs. Ls 20 jau ir par zālēm izgāzti.
Ceru, ka salavecis atnesīs tiem pāķiem pa burciņai utuzāļu un žagaru bunti cūcīgajiem vecākiem.
Priecīgus ziemsvētkus, ibiorazīt!
Ceru, ka es spēšu pārvarēt riebumu un puiku uz ziemsvētku balli skolā aizvedīšu. |
|
|