|
Dec. 18th, 2011|05:15 pm |
Knīpa šodien taisa pigorus. Pa nakti elš, pūš un klepo tā, ka bezmaz beigas klāt. Es jau satrakojos, ka atkal jāsauc ātrie un jābrauc uz Jēkabpils slimnīcu, jo kur ta citur tagad svētdien dakteri raus!
Vispirs nolēmu piezvanīt pazīstami dakterei.
Aprunājāmies.
Man noteikti palika labāk.
Pa to laiku kamēr runāju, mirstošais gulbis aizgāja ieklapēt brāli un padziedāt un pazīmet.
Ielēju šai Ventolin. Pavisam labi palika.
Tā arī visu dienu dziedādama dancodama nolēkāja pa māju.
Tpu ti!
Nu labi, ka tā.
Bet rītnorīt vienalga pie dr jāaizbrauc drošības pēc.
Un tad vēl - smalks dialogs mums ar knopku sanāca.
Es putekļsūcēju grīdu un rājos - Kurš vells man kamolu kastē maizi sametis?!
Knīpa: Et nemetu!
Es: Un kas tad? Es laikam, ja?
Knīpa (patiesi pārsteigta): Jā, tu arī?
Nu ko tādai padarīsi... |
|