|
[Jul. 1st, 2011|09:52 am] |
Pēc vakardienas šopinga man somā bija raibas matsprādzes Knopkai un Barbara (98. gada ļoti kvalitatīva un mazlietota Barby lelle) tjipa arī viņai. Kad iespraudu Knopkai sprādzes, šī staro, bet puika kaut kā ar katru minūti arvien skābāks. Un kur viņam sprādzītes esot. Nū, es saku, ka tā tāda meiteņu padarīšana, un vai tad kleitu arī vilkšot? Puņķi un asaras pa gaisu! Jā, vajagot kleitu un sprādzītes. Agdies! Nomierinās un jautā, kas man vēl somā esot. Nu ko, ja teikšu, ka lelle, bet tā ar māsai, tad apvainosies uz mūžu. Nopūšos un velku vien laukā. Puika mēms no laimes. Meitenīte ar smukiem matiem esot. Tā pātē to lelli kā Kozete. Guļ blakus abi, jo tā puikam nebūšot bail. Laikam gan Barbara tomēr izrādījās bailīga, jo no rīta viņu kaktā gaisma dega. |
|
|
|
[Jul. 1st, 2011|12:37 pm] |
Ou mai gād! Ventilatorā esmu ierauta exclusīvā kompānijā :) |
|
|
|
[Jul. 1st, 2011|01:47 pm] |
Vot un tagad man ir trīs slaucamas kazas.
Šausmas!
Bet ir gan izdevīgi lopi! Tās jaunās nāca slaucamas vēl nemaz nedzemdējušas. Zināju jau, ka var šamās ieslaukt bez apbērnošanās palīdzības, bet re - nemaz nebija jāieslauc. Vienkārši aizvakar nolēnu tesmeņus aptaustīt, bet tur - jau tādas palielas bumbas! Tesmeņi pilni un karsti. Jāslauc ar steigu.
Pirmais piens gan tāds dikti sāļš, bet droši vien makten vitamīniem bagāts. Enīvej, man negaršoja - atdevu kačiem un suņiem. |
|
|