|
Jul. 1st, 2011|09:52 am |
Pēc vakardienas šopinga man somā bija raibas matsprādzes Knopkai un Barbara (98. gada ļoti kvalitatīva un mazlietota Barby lelle) tjipa arī viņai.
Kad iespraudu Knopkai sprādzes, šī staro, bet puika kaut kā ar katru minūti arvien skābāks. Un kur viņam sprādzītes esot. Nū, es saku, ka tā tāda meiteņu padarīšana, un vai tad kleitu arī vilkšot?
Puņķi un asaras pa gaisu! Jā, vajagot kleitu un sprādzītes.
Agdies!
Nomierinās un jautā, kas man vēl somā esot.
Nu ko, ja teikšu, ka lelle, bet tā ar māsai, tad apvainosies uz mūžu. Nopūšos un velku vien laukā.
Puika mēms no laimes. Meitenīte ar smukiem matiem esot. Tā pātē to lelli kā Kozete. Guļ blakus abi, jo tā puikam nebūšot bail.
Laikam gan Barbara tomēr izrādījās bailīga, jo no rīta viņu kaktā gaisma dega. |
|