| |
[Jul. 16th, 2009|08:57 pm] |
Šodien davedu krustmāti. Šī zvana un vaimanā, ka no viņas piedzenot tiesas izdevumus. Es saku, ka no manis ar. Naudas nav un vispār. Šī saka, ka samaksātu, bet mana māte esot no viņas aizņēmusies un vēl nepamatoti uzbraukusi. Atgādinājusi, ka krustmāte man par Līgatnes māju teikusi "solīts makā nekrīt". Viņa tak nekad neesot teikusi, ka man to māju nedošot. Es pieklājīgi aizrādīju, ka vispār jau tie bija precīzi viņas vārdi. Un tad viņa gāja pa gaisu. Raudāja un teica, ka tad viņa par mums neko vairs dzirdēt negribot.
Nu i labi. Es jau sen par to žūpu neko dzirdēt negribu. Sanāk, ka viņa savā slimā galvā izdomājusi, ka mēs paši to māju par brīvu ņemt negribējām un lūgtin lūdzām no mums naudu ņemt.
Oi, jo... |
|
|