| |
[Nov. 24th, 2008|09:41 am] |
Vai dieniņ, kas par krāšņumu!
Smuki, balti un pa īstam auksti arī vēl nav.
Man patīk!
Jo sevišķi tāpēc, ka mani šogad neviens nevar/nedrīkst piespiest rakt sniegu :P :D
Tas nekas, ka mazmājiņa pazuda, durvis mājai vaļā dabūt grūti un uz staciju bija jābrien līdz ceļiem pa sniegu pret vēju, puņķiem un asarām šķistot.
Man tiešām patīk. |
|
|
| AVE SATANAS! |
[Nov. 24th, 2008|09:59 am] |
Lasu jauno, smuko un melno grāmatiņu.
Gāju uz JR grāmatnīcu univermagā un savā naivumā vispirms lūkojos uz plauktiem, kur lieliem burtiem rakstīts "Jaunumi".
Hā, kā tad :D
Neuzkrītoši apakšējā plauktiņā stāv maza grāmatiņa.
Un tagad mēs to grāmatiņu ar vīru vislaiku ņemam viens otram nost. Viens palasa, tad otrs, un tad es to bezkaunīgi panēmu līdz uz darbu.
Bet man no šitās literatūras sāp galva. Tāpēc, ka mazi burtiņi un vilcienā sūdīgā gaismā, grāmatai kratoties, izsmērējas. Nujā, labi labi. Saprotu - ja grāmata būtu iespaidīgos izmēros, cietos vākos ar sudraba kalumiem, tad es to nekad nenopirktu.
Nu jā - atradu, protams, kur piekasīties Saksa kunga stilistikai un gramatikai, bet tas nu tā - profesionālais kretīnisms un sīkumi. Viena vārdu kombinācija gan man likās neciešama - "pienes upuri". Man domāt, latvieši vienkārši upurē. Kādreiz arī "nes upuri", bet tas vairāk tiek lietots, runājot par cēlu pašuzupurēšanos. Bet krievi gan žertvas kādreiz приподносит.
Pienes Miķelis man peles un Bobis saimniekam čības.
Nu, var jau būt, profesionāliem valodniekiem ir cits viedoklis.
Bet par grāmatas saturu... Lasām un brīnojamies - mēs ar vīru esam sātanisti vai? Grāmatā ir smalki aprakstīti mūsu uzskati un mūsu dzīvesveids... Nē, es neesmu sevišķi šokēta, bet varbūt druksu patīkami iepriecināta :D
Nu jā - un vietām nevar saprast, vai es lasu kārtējos LILIT vai cita bābiešu žurnāla labas dzīvosānas padomus vai sātanistu rokasgrāmatu. Tās pašas idejas. Un tās pašas idejas, kas bija manis kaut kad iepriekšpieminētajā "The Secret".
Pretrunas ar manu izpratni par bībeli līdz šim neesmu atradusi. Kristīgajā bībelē ir teikts, ka materiālā pasaule pieder nelabajam un ka kārtīgam kristietim ir jācieš un jāatsakās.
Vai, un kā man patika teikums par cilvēka un lopa svēto divvienību. Lasīju tieši tad, ka Miķelis bija man ielīferējies blakus un ņurrāja. Nu vai nav skaisti!
Tā lūk.
Īsumā - začot. Varbūt kādam, kas palasīs, tas atvieglos ceļu līdz patiesībai. Nebūs kā man aš 30 gadus jāmocās vai jāmēģina nomirt, lai līdz patiesībai nonāktu :D |
|
|
| |
[Nov. 24th, 2008|12:01 pm] |
Šitas atsauca atmiņā kā mans "pokemons" valsts svētkus svinēja :D
http://klab.lv/users/shelly/819667.html
18. novembrim par godu pagastā koncerts - kā pienākas katru gadu, un mēs, kā katru gadu, ar sīku ejam skatīties.
Koncerts smuks, sīkam patīk, tikai drusku garlaicīgi.
Tad pienāk koncerta beigu daļa, visi ceļas kājās dziedāt himnu. Koris, kā jau parasti, visskaļāk bļaun tās normālam cilvēkam "nepaņemamās" augstās notis, bet es pievienojos altiem. Sīkam gan labāk patika pirmie soprāni. Velk līdzi bez vārdiem smalkā balstiņā - īīīī āāāā
Iestājas pauze, visi ievelk elpu, bet sīks turpina īīīīī...
Es no smiekliem beikc :D
Muti jau bērnam ciet nebāzīsi - viss taču ir pareizi, visi dzied, viņš arī. Smējos klusiņām, lai neapvainojas :D
Priekšā stāvošās tantes arī noreaģēja. Rādīja uzmundrinošas zīmes sīkam, ka vo - forši, tā tikai uz priekšu :D
Krampjus var šitā vēderā dabūt :D |
|
|