| |
[Feb. 26th, 2008|09:10 am] |
Vēl viena pazīme, ka pavasaris klāt - stacijā veras vaļā abas automātiskās durvis.
Un apskatījos vakar "alkoholiķa" dienasgrāmatā - vot 7 mēneši jau bez lēkmēm. Cerams, ka noturēšos vēl kādu laiciņu. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2008|09:27 am] |
Šonakt sapņoju, ka man guļ virsū paziņas pārbarotā angļu buldodzene.
Pēc tam es slīku - ieniru tik dziļi, ka mani gandrīz saspieda ūdens masa.
Gan jau ka vienkārši vīrs uzripinājās virsū :D |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2008|10:12 am] |
Runājot par kaķiem un besīšanu...
Mums ar vīru ir teorija. Kaķi ir līdzīgi elektronu mākoņiem - vienmērīgi izsmērējas pa visu orbītu (dzīvokli), bet materializējas tieši zem noliekamās kājas/ūdensspaiņa/malkas kastes, lai pateiktu izmisīgu un apvainotu "miieeew!!".
Šitas tagad tieši Miķelim uz vecumu raksturīgi. Vienkārši neciešami - kur liec kāju, tur kāds jau apakšā! Nu johaidī.
Es uzkāpju Miķelim, Miķelis saka "miiieeew!", Minna pārskaišas un nežēlīgi mauc Miķelim pa purnu "aizveries, vecais muļķi!" Miķis dod preti, un elle vaļā!
Par durvīm arī - laid iekšā! nē, ārā! nē, iekšā! ai, es padomāšu, bet tu paturi durvis vaļā!
Dod ēst! Nē, dzert! Nē šito es negribu! Nekā labāka nav? Nu dod taču kaut ko! Vaiii vaii! |
|
|
| kad mēs augām... |
[Feb. 26th, 2008|10:38 am] |
Zvaigzē ABC pirku zīdainim pantiņu grāmatas. Drusku nošausminājos - uz Zanderes uc dzejoļu krājumiņiem rakstīs "7-12".
Vai tiešām ir tik traki, ka tagadējie 12-ganieki lasa "Tu, minka, tagad izej laukā, tev mazliet jāpagaida, jo pelīte, kas miegu velk no tevis ļoti baidās".
Nu smuks pantiņš, bet tas ir pašā reizē manam 3 gadus vecajam murmulim.
Pēc manām domām, 12 gadus vecs huļigāms, kas nav galvā slims, lasa Po, Vernu, Kūperu, Džeromu. Nutak vismaz Zentu Ērgli!
Nu nez, varjaubūt, ka es kļūstu veca, un nāk stadija "kad mēs augām, tad gan..." |
|
|