|
Feb. 26th, 2008|10:12 am |
Runājot par kaķiem un besīšanu...
Mums ar vīru ir teorija. Kaķi ir līdzīgi elektronu mākoņiem - vienmērīgi izsmērējas pa visu orbītu (dzīvokli), bet materializējas tieši zem noliekamās kājas/ūdensspaiņa/malkas kastes, lai pateiktu izmisīgu un apvainotu "miieeew!!".
Šitas tagad tieši Miķelim uz vecumu raksturīgi. Vienkārši neciešami - kur liec kāju, tur kāds jau apakšā! Nu johaidī.
Es uzkāpju Miķelim, Miķelis saka "miiieeew!", Minna pārskaišas un nežēlīgi mauc Miķelim pa purnu "aizveries, vecais muļķi!" Miķis dod preti, un elle vaļā!
Par durvīm arī - laid iekšā! nē, ārā! nē, iekšā! ai, es padomāšu, bet tu paturi durvis vaļā!
Dod ēst! Nē, dzert! Nē šito es negribu! Nekā labāka nav? Nu dod taču kaut ko! Vaiii vaii! |
|